Francijas jaunais premjerministrs Mišels Barnjē ir apstiprinājis, ka tiks paaugstināti nodokļi lielākiem uzņēmumiem un turīgākiem iedzīvotājiem, tādējādi mēģinot aizlāpīt aizvien pieaugošo bedri valsts publiskajās finansēs.
Francijas jaunais premjerministrs Mišels Barnjē televīzijā France 2 paziņoja, ka viņš paaugstinās uzņēmumu ienākuma nodokļa likmes bagātākajiem iedzīvotājiem un lielākajiem Francijas uzņēmumiem. Šis solis apstiprina iepriekšējās ziņas par nodokļu palielināšanu, kas ir daļa no Barnjē jaunā arsenāla, lai risinātu Francijas budžeta deficīta situācijas pasliktināšanos.
Uzņēmumu ienākuma nodokļa paaugstināšana pagaidām, visticamāk, skars tikai tos uzņēmumus, kuru gada apgrozījums pārsniedz 1 miljardu eiro. Tiek lēsts, ka jaunās nodokļu likmes, visticamāk, skars aptuveni 300 uzņēmumu visā valstī.
Turīgākajām personām, kas ietilpst mājsaimniecībās, kuru ienākumi pārsniedz 500 000 eiro gadā, Barnjē ir ierosinājis pagaidu ienākuma nodokļa paaugstināšanu. Paredzams, ka šis solis valsts finanses papildinās par aptuveni 2 miljardiem eiro. Varētu tikt ieviests arī nodoklis akciju atpirkšanai.
Tomēr Barnjē uzsvēra, ka šie pasākumi ir tikai pagaidu pasākumi uz vienu vai diviem gadiem. Viņš arī aicināja tos, kuru finansiālais stāvoklis ir labāks, palīdzēt sniegt ieguldījumu Francijas finanšu atjaunošanā.
Iespējams, ka arī Francijas plānotā pensiju paaugstināšanas sākuma datums, lai pielāgotos inflācijai, tiks pārcelts uz nākamā gada 1. jūliju, nevis uz 2025. gada 1. janvāri, kā tika paziņots iepriekš.
Barnjē nākamnedēļ paziņos par 2025. gada budžetu, kurā, visticamāk, būs ietverta sīkāka informācija par plāniem, kā vislabāk pārvaldīt valsts publiskās finanses un veicināt investoru uzticību. Tomēr šis budžets vēl būs jāapstiprina jaunajai valdībai, un tas var būt sarežģīti, ņemot vērā, ka parlamentā nav vairākuma.
Pēdējo mēnešu laikā Francija cīnās ar budžeta deficīta padziļināšanos, jo valstī samazinās nodokļu ieņēmumi un investoru uzticība.
ING nesen paziņoja: “Jaunās valdības aplēses liecina, ka valsts budžeta deficīts, kas gada sākumā tika prognozēts 4,4 % apmērā un aprīlī jau tika pārskatīts, pārsniedzot 6 % no IKP, šogad pārsniegs 6 % no IKP, bet 2023. gadā – 5,5 %.
Lielāki izdevumi saistībā ar fiskālā atbalsta pasākumiem gan uzņēmumiem, gan iedzīvotājiem pandēmijas laikā, kā arī tādi notikumi kā drošības krīze Jaunkaledonijā ir veicinājuši valsts finanšu samazināšanos.
Lai labotu šo situāciju, Francija jau ir pārdevusi vairākas obligācijas. Barnjē nesen ir ierosinājis arī jaunu budžeta plānu 2025. gadam 60 miljardu eiro apmērā, kas paredz izdevumu samazināšanu 40 miljardu eiro apmērā un nodokļu ieņēmumu palielināšanu 20 miljardu eiro apmērā. Šis plāns, visticamāk, palīdzēs nākamgad samazināt budžeta deficītu līdz 5 % no iekšzemes kopprodukta (IKP), kas šogad bija 6 %.
